Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Izvairīšanās....

Vai tu jūti, nu ko tu jūti?
Kā paiet laiks, kas tā vien steidzas.
Noriet Saule, pienāk nakts,
Tik zvaigžņota ir debess mala.
Es nejautāšu tev neko,
Jo atbildes no galvas zinu.
Tu nevēlies vairs redzēt mani,
Un kāpēc tas tā ir noticies?

Sasalt kā sniegam, vai izkust pa miegam,
To jautāju sev, jo jūtos tik lieks.
Man domas aizklīst tālumā,
Pie tevis tavā tuvumā.
Bez tevis es jūtos pazudis
Un kā lai tagad sevi atrodu.
Tevis nekad vairs nebūs man blakus,
Un kāpēc tas tā ir noticies?

Tu skrien, tu bēdz,
Tu slēpies no manis.
Tu skrien, tu bēdz,
Tu slēpies no sevis.

To kāpēc nezin neviens,
To kāpēc nezin pat Dievs.
To kāpēc nepateiks neviens,
To kāpēc es esmu tik viens.
Tik viens...
Viedokļi par dzejoli
 Neatliekama_Rakete  2007-02-05 12:08 
Nu individuāli varbūt tas ir aktuāls teksts, bet publiski man šķiet šis viss ir
pavisam švaki. Nav nekā tāda ievērības cienīga ne formas ne satura ne faktūras ziņā.
 klusaisMiileetaajs  2007-02-05 18:57 
Tas varbūt ir kāds noziedznieks..?
 Winged_sound  2007-02-05 21:50 
pēdējie divi pantiņi...uvsjo!
un tikai!:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?