Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Quo vadis?

Labdien,labdien!
Jā,es jūs sapratu,
Nu nē,paldies!
Es atturēšos,
Nevēlos vairs
Jūsu spēlēs
Piedalīties.

Tikai tāpēc,
Ka tā visi.

Jā,vai ziniet,
Nepatīk...
Tik bezjēdzīgi
Ir to nosist-
Pašai savu dzīvi.
Tā pāri pusei jau,
Cik atlicis?

Nu,pietiek,
Tas ir viss.

Tikai jaunu sākt,
Ar ko?
Ar atvadīšanos
No šīs-
Uz redzēšanos!
Varbūt tiksimies
Mēs kādā citā...
Atbalsojas četrās sienās
Agrs rīts.
Esmu palikusi viena.
Lai!Man acīs spīts
Un jauna diena.
Viedokļi par dzejoli
 Neatliekama_Rakete  2007-02-05 12:03 
Mjā. Nopietns teksts. Bet pa vidam no mākslinieciskā viedokļa raugoties. Nu tie
dialogi, mikrodialogi - tie jau ir gana retoriski, bet tikai uz tiem balstīties?
Pazūd intereses pavediens.
 Neatliekama_Rakete  2007-02-05 12:33 
Es atgriezos un padomāju, ka gluži dzejā tas tā īsti neieders, bet ludziņā ļoti labs
dialogs.
 klusaisMiileetaajs  2007-02-05 19:01 
Šamajs naktī aiztinās, ko?
 Winged_sound  2007-02-05 22:08 
jā,šamais-labpatiķis uz dzīvi esošo:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?