klusums...

vakar kritu degošās sūnās,
salds rūgtums apņēma visu
kliedzošs tukšums kā bērnu maigi,
mani ņēma uz rokām .
kastaņi durstīgi sabira plaukstās,
manu miesu dzēla
līdz sāpēm..un es tām ļāvos,
telpu piepildīja neticība
auksti.
kā ķekariem sarkanas pīlādžogas
es kvēloju sniegā..