Fons

autors: lauvene4 [dzejoļi]

zem spoži baltā un svētītā
zem tā,kas tik laimīgi cēls
mīt,pat ne paslēpies,uzmācīgs
visnotaļ zaļojošs zēls

zem augstas domas un skaidrības
zem apzināšanās saldmes
naids zemisks,postošs un atkārtots
tik pārpildīts dziļa malda

zem svaigākās vēsmas un dzīvības
zem sirdsmiera,klusuma spēka
dzīvs uztraukums,juceklis nīcinošs
zied nelaime pilna grēkā

re,neprot no vienmuļas ikdienas
pelēkparastas,vienaldzīgas
degt apžilbinošais un košais,un pārsteidzošais...
uz arvien smalkākas stīgas

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Neatliekama_Rakete	2007-02-01 11:58
Šeit es vēlētos teikt savu pārliecību, ka ne jau lielu matemātisku skaitļu aprēķini paver domu plašumu un jaunu horizontu izjūtas - bet gan dažādi varbūt paradoksi un iracionālas darbības. Šeit konkrēti es gribu teikt, ka šō spēcīgo vārdu virknējumi ir kā milzīgi matemātiski skaitļi, kurus jāskaita. Tā faktiski ir bugaltērija nevis radošā lieta. Man protams nepatika.
forele	2007-02-01 13:04
Smagnējs ir gan.
tavssargs	2007-02-01 13:09
Stājies pie lielgabala!
Burve77	2007-02-01 13:59
Kas ir zēls? Nu neatradu tādu vārdu...
lauvene4	2007-02-01 16:25
Zēls ir no darbības vārda"sazēlis"(piemēram,labības lauks).Vai tiešām bez manis to neviens nebūtu lietojis...(senos laikos...)
ernestine	2007-02-01 18:26
Neprotu no vienmuļas ikdienas, jā.....Malacīte!!
birdie	2007-02-01 21:35
moralizēšana dzejā ir nebaudāma

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!