Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ilūzija

Es pakļaujos ilūzijai...
Es spēlējos ar vēju un skrēju pret sauli
Es nogūlos zaļā zālē un pakļāvos ilūzijai,
Tā mani sauc,vilina un samīļo!
Tā neliek ciest un raudāt,
Tik mirklis ar taureņiem pļavā,
liek man skriet un smiet
Un mesties neprātīgā dejā,
Bet tad realitāte parņem mani,
Un ilūzijai gals......
Nav vairs saules un neprātīgās dejas ...
Un atmiņā ir palicis tikai Tavs ilūzijas smaids....
Viedokļi par dzejoli
 Neatliekama_Rakete  2007-02-01 12:11 
Jā, te nu redzama lielā postošā iespaidošanās māksla un vienkāršotā 1+1 forma.
Sākums par to cik labi, fakts un sentimentāli filosofisks noslēgums, atziņa. Pa vidu
parastie vārdi, var jaukt dažādi - koncentrēti piemēram 1 pret 3 var irdenāk 1 pret
12.
 Lichia  2007-02-01 12:13 
ps. N_R, es apbrīnoju Tavu tekstuālo produktivitāti! Temps. Kvantitāte. Kvalitāte. Un
viss cits, kas iz tā izriet.
 planeeta  2007-02-01 12:43 
Šitādi dzejoļi nepaķer nu nekā.
 forele  2007-02-01 12:58 
a-a-a-a-a...!
 peipa  2007-02-23 19:34 
he... nuuu neesmu nekada dzeiniece...vienkaarsii gribeeju pameiginaat uzraxtiit ...
takaa sis ir mans 1mais un vieniigajs ....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?