_______B_______
Mirstosš kaķis uz krūmiem,
Kluss pagrieziens.
Atver sirds pārsegu -
Vienatnē paskatīties reāli,
Ieskatīties cik drūmi.
Precīzās bultas kā morga ieraksti.
Beidzas laika apstākļi,
Un aizstātas skata ainavas
Ar pelēku alumīnija loksni.
| Viedokļi par dzejoli |
| kollin |
2007-01-29 11:55 |
Kaķis un vēl mirstoš, uz krūmiem...stulbums, uz cik tad krūmiem tas mirst, vairākiem?
protams, ka beidzas laika apstākļi ja skatu aizsedz alumīnija loksne, tad jau
beidzies viss ne tikai laiks...:) Kaut kāda doma šajā visā ir, bet mani tā neskāra,
nemaz, pārāk pliekans, vienmuļš, dzejas forma arī nekāda...nepatika! |
| Neatliekama_Rakete |
2007-01-29 11:59 |
Man gan tīri labi pat patika, īpaši tas robustums, tāda raupja faktūra, kurai
patīkami pieskarties. |
| Runcs |
2007-01-29 12:03 |
saseeju armatuuru
kolja zaabaku pazaudeejis
neatliekama paliidziiba
pie
spogulja
skujot peleeku loksni.. |
| Kostarika |
2007-01-29 12:41 |
| Arvien murgainaak. |
| ajinire |
2007-01-29 14:13 |
| Maniem maigajiem pirkstiņiem faktūra par raupju.:( |
| Burve77 |
2007-01-29 14:35 |
| Sniegs apsegs visu. Arī nabaga mirstošo kaķīti.Un alumīnija loksni aizstās ar koksni. |
| huntingbun |
2007-01-29 15:04 |
No rīta pa logu vienmuļā ainā
tu lūkojies gurdeni,skatieniem drūmiem,
par daudz
bija vakar-tur visa vaina,
lūk,noplucis kaķis iznāk no krūmiem,
kāds
pavērsiens-laika apstākļiem alles,
zem pārsega sirds kā jukusi ārdās,
būs jāiet pie
skapja un jāmeklē šalle,
nu tā gribas ieraut,ka neizteikt vārdos,
pēc tam varēs
dzīvot,un cerēt,un mīlēt,
sniegt pasaulei poēta pārpilno riekšu,
velc zābakus
kājās,
te maz ko vairs zīlēt,
velc mēteli,bikses,
ver durvis,
uz priekšu! |
| kollin |
2007-01-29 16:08 |
| Njā, šitais gan ir labais, huntingbun...apsmējos!:))) |
| Neatliekama_Rakete |
2007-01-29 16:32 |
| Aha, ka tik no smiekliem nepārplīst vēders. :( |
| kollin |
2007-01-29 16:52 |
| Vai tad no smiekliem var pārplīst vēders, Raķete?:))) Krampji gan, jau moka.....DDD |
| sibemols1507 |
2007-01-29 20:41 |
Atveru sirdij pārsegu,
Pieleju eļlu un tosolu,
Beigto kaķi aproku,
Aizeju uzēst
rosolu.
Pēcāk pie dabas, netālu
Savācu krāsaino metālu. |
| mistik |
2007-01-29 21:59 |
| Žēl...par kaķīti! |
| Julians |
2007-01-29 22:42 |
"plaģiatora sapnis"
Asarās mirkstošs šiverējos-
Kā kaķis pa krūmiem
pusbeigts
Kluss reveranss,
Viens pagrieziens greizs,
Ar uzgriežņu atslēgu
sirdī-
Pāris reālu par drāmu,
Precīzās bultās un karogos-
Maršs nāvei.
Ja teikt
ko nav-
Par laiku runā!
Uz skatu kartītes par sauli, gadalaikiem,
Pie velna jūtas,
sentimentu.
Ar lodīšu pildspalvu precīzi
Sev sirdī ierakstīju.
|
| Julians |
2007-01-29 22:43 |
| Manuprāt, izcils! |
| Runcs |
2007-01-29 22:52 |
| Ij neceriet! es ir dziivs un un zhiperiigs. Un taads arii palikshu :) |
| 1flinstons |
2007-01-30 08:32 |
| Beidz ostīt, rīt vai špricēt! |
| ernestine |
2007-01-31 13:42 |
| Skumji. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!