Jūtu upe!

autors: _fox_ [dzejoļi]

Šai svētā dienā,
Lai Dievs ir cieņā;
Jūtu upe pirmssākumu sāka,
Akmens kalna,grēdu mākta

Nežēlojot spēku krita lejā tā,
Skaļā,straujā solī skrienošā;
Nežēlojot spēku krita lejā tā,
Visu savā ceļā postošā!

Līdz beidzot upe ziedu pļavu sastapa
Ar ko Tā skaisti satika;
Un upe jūtu pārņemta,
Maigi ziedu pļavas roku satvēra:

Tu būsi mana?
Rāmi plūstot teica upe
Tava būšu,tikai tava
Ziedu pļava piekrita!

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Neatliekama_Rakete	2007-01-29 11:51
:) Kā pasaka derētu gan, vairāk bērniem, kaut gan tāds naivums šad tad arī pieaugušajiem nāk par labu, kad sapņos asiņu jūras un zarnas tik rēgojas. Vienīgi mulsina sākums, t.i. pirmās divas rindas, kas man nekādīgi neiet kopā ar visu sekojošo. Tā vien šķiet, ka tas sākums netīšām, vai palicis pāri no kāda iepriekšējā teksta.
Burve77	2007-01-29 14:37
Ak tētīt...
sibemols1507	2007-01-29 20:25
Kas tā par postošu upi? Vai palu straume, kas līdzi rauj visu, par ko smējos, cietu un izsamisu?
mistik	2007-01-29 21:34
Globālā sasilšana - ledāji kūst ārā! Un visādas upes uzrodas.
Julians	2007-01-29 22:44
atbilst manam sentimentam!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!