Cietums

Pār Tavu galvu
Sarkans karogs plīv.
Pār manu nav nekā.
Es esmu brīvs!

Tavs gars prāta cietumā ieslodzīts
Brēc kā nenormāls pēc asinīm!
Mans gars kā dūjas spārns - balts un tīrs
Lido pāri iedomām un tuksnesim!

Ideoloģijas labirintos nomaldījušās
Daudzas izmisušas dvēseles.
Tās meklē cerību, bet iekrīt lamatās,
Ko izlikušas vismelnākās!

Tik daudz izvēļu dzīve mums piedāvā,
Nav viegli noturēties, neiekrist.
Grūti izšķirties, darīt pareizāk,
Kad nav neviena Tavā tuvumā.

Es gribu aizlūgt par visām zudušām dvēselēm,
Lai tās rod mieru un piepildījumu citā pasaulē!
Es gribu aizlūgt par tām, kas vēl ir te
Un šaubās par sevi, savām izvēlēm!

Esiet modri, ieklausieties sevī,
Savā sirdī, kas nekad nemelos!
Neticiet skaļiem saukļiem un lozungiem,
Tie jūs nodos un izmantos!