Pie kādām parādes durvīm smīnēju

Nē, es neesmu pati dzīve,
Esmu vien nedzīvs attēls,
Atlējums.
Negribēta, neizsapņota,
Neizsaiņota paciņa nesanākušos svētkos.
Nekāda.
dienas pie manis nenāk, es nāku
Pie dienām.
Ar lodi pie deniņiem, baložiem pagalmā,
Drupačām galdā.
Tas auglis zem sirds.
Nesisti sirdspuksti, mazi pirksti
Kāri pēc gaisa, pēc telpas tver,
Bet nē.
Pavērtā plaukstā auksts rīts krīt.
Iznīkst. Viss iznīkst. Punkts.
Nē, neesmu pati dzīve, neesmu zaļa zīle, neesmu.
Vētra nāca un saspēra koku,
Dzīvības sula izsīka. Punkts.
Melns ķeburs pret janvāra debesīm.
Sīka dūre, sīks pīkstiens.
Nebija. Nedzīvoja.
Es biju auksts atlējums metālā,
Pie kādām parādes durvīm smīnēju.
Janvāra vēji apkārt elsoja spēji.
Kā mēs tonakt.
Mēs nepaspējām.
Es neesmu dzīve.