bibliogrāfija a- z

autors: Julians [dzejoļi]

Apelsīnu glāzē peldos,
Dziesmiņu par sentimentu raudu,
Par meitu vaigiem košiem, par gadiem zudušiem, kas
Nenāks, nenāks vairs,
Ko vēl te?
Ar ķemmi logā skrāpēju:
”reiz nāc, reiz nāc”,
Ak, visi naži dziļi griež
Un vēži visi ziemā dziļi, dziļi
Zemē salīduši,
Ko darīt?
Velti draudi man tos rādīt,
Tev mēli parādu un tālāk dziedu, dzeru.
Nenopietns.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2007-01-28 22:55
Tāds "um ca cā" gabals. Satamborēji no šlāgeriem, ja?:)))
mistik	2007-01-28 23:17
Nenopietns gabals par mīlestību uz apelsīniem! :) Varbūt nevajag želot, ka tos vēžus neredzi?! Nemaz tik smuki viņi nav...:)
Julians	2007-01-29 14:05
Jā, kaut kas iedvesmojoties no mana mīļākā latvju ansambļa APVEDCEĻŠ. manuprāt, tur iekšā slēpta dziļa gudrība dus. Bet vispār man patīk Lučāno Pavaroti.
Winged_sound	2007-01-29 21:57
...........jautrumains tāds!...........
Vikinja	2007-10-28 21:22
kad boles trauks tik pusē tad sirds un prāts jau klusē... un kas par to, ka dzejai šai ir noilgums tā neplaisā kā ielas segums .. :):)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!