Es gribētu...
Es gribētu,lai tava māja starotu
uz visām debess pusēm vienmērīgi spoži,
lai nepostītu nemiers un miers barotu
ik mirklī tevi spēkā uzvaroši
Kā zelta acs iekš miglas paklāja,
tik caurspīdīga,tīmekļaina,blāva,
lai mirdz ar tevi pati mājvieta
un katra lieta,kurai tuvu stāvi
Lai durvis atvērtos,lai skaņas izlauztos
tā skanētu un ziedētu un lītu,
pār mežu,meža pļavu pārlaistos
un plašā apkārtnē to ļaudis pamanītu
Es gribētu.Tu viss lai spīdētu.
Uz āru.Gaiši.Saulaini un klusi.
Lai diena būtu,tumsa pazustu
uz vakara,bet ne uz rīta pusi...
| Viedokļi par dzejoli |
| kodax |
2007-01-25 10:33 |
Cik daudz mīlestības, gaišuma!
Paldies Tev, Lauvenīt! |
| Burve77 |
2007-01-25 10:44 |
| Aizkustināja...ļoti jauks:)) |
| forele |
2007-01-25 11:08 |
| Tiešām, ļoti ļoti jauks! :))) |
| Neatliekama_Rakete |
2007-01-25 11:15 |
Nu nezinu. Šeit manuprāt ir atvesti trīs vezumi ar profesionālā vakara vadītāja
(garlaicīgā) vakara naglas tekstu. Nu nezinu, ja man būtu 50 gadu jubileja un es būtu
nopircis jaunu māju un man šādu runu teiktu, tad padomātu, ka es jau atrodos savās
bērēs. |
| forele |
2007-01-25 11:30 |
Vēlreiz pārlasīju. Dzejolis manuprāt ir brīnišķīgs.
Raķetīt, tas, protams, nav Tavā
stilā vai gaumē, tāpēc tā runā. Bet man nu gan neradās nekādas asociācijas ar vakara
vadītāju, bet gan - ka tur ir tuvas, siltas, saulainas jūtas cilvēkam pret cilvēku.
Un, piedod, bet es gan "māju" neuztvēru kā namu, pat tik daudz ne, lai par to
pajokotu (pat ja autore tā ir domājusi)...
Man patīk domāt, ka mēs katrs pats esam
nams... mājvieta brīnišķīgām domām un mīlestībai. Jā, arī tumšumiem, neizbēgami, bet
runa jau ir par dominanci.
Un visvairāk man patīk, ka dzejolis ir veltījums,
vēlējums tam otram... nevis, piemēram, savu vēlmju apcere, kādu gribētu pats savējo
mājvietu, būtību... |
| juutu_karnevaals |
2007-01-25 11:36 |
| Skaists un mīlestības pilns!:) |
| Neatliekama_Rakete |
2007-01-25 11:43 |
Nē, nu man nolaižas rokas. Es esmu vīlies jūsu gaumē.
Pirmkārt, dzejolis ir
dramatiski uzspēlēts ar savu monolīto svarīgumu (tā ir visu štruntīgo vakara vadītāju
lieta),
Otrkārt, lasot visus šitos zelta kalnus, es redzu baznīcu zeltā, slāvu un
katoļu popus ar reketieru zelta ķēdēm apkārušos, zīmuļus
Treškārt, abas
augstākminētās lietas ir klasisks liekulības paraugs.
Es nekad nepiekritīšu, ka tas
ir patiess, jo tā nevar būt. Nevar. |
| kollin |
2007-01-25 11:51 |
| Ļoti skaists, mīļš, silts dzejolis!:) |
| forele |
2007-01-25 11:59 |
Tur nebija daudz zeltu, paskaties vēlreiz, nu ko Tu tik bērnišķīgi pārspīlē.:) Tikai
salīdzinājuma veidā, un gan jau Tu zini, ka zelts ne vienmēr nozīmē acteku vai katoļu
baznīcas bagātības, bet ka tas tiek lietots arī kā vērtīguma, dailes, enerģijas,
gaišuma, augstsirdības utt utt simbols...
Jebkurš dzejolis, kas ar spēcīgām autora
emocijām runā uz adresātu, un publicētā veidā uz lasītāju, kādam var likties
uzspēlēts, bet citam - sirsnīgs un patiess. Šo uztveri taču lielā mērā nosaka ne
tikai paustās domas, bet pati izteiksmes forma, un ja konkrēti Tev konkrēti šī neiet
pie sirds, tad Tu netici vairs domām arī... varbūt tā ir? |
| Neatliekama_Rakete |
2007-01-25 12:03 |
Man tas šķiet uzspēlēts, man to saka intuīcija un tā reti kad kļūdās. Ar to tad būtu
jāpieliek loģisks punkts. |
| forele |
2007-01-25 12:05 |
OK, tad es arī.:)
Re: . |
| planeeta |
2007-01-25 13:00 |
| Dzejolim nav nekādas vainas.Labs.:)) |
| Paracelzs |
2007-01-25 14:57 |
Ļoti jauks dzejolis !:)
Raķetniek ,tas ko tu uzskati par intuīciju ir tavas dvēseles
slimīgā izpausme . |
| Menesnica |
2007-01-25 16:33 |
| Es arī gribētu:)))) |
| sibemols1507 |
2007-01-25 19:13 |
Lauvene 4 - labs darbs, es neglaimoju. Raķete - atkal garlaicības kliedēšanai, bez
pretenzijām uz dzejiskām vērtībām. |
| sarma7 |
2007-01-25 21:22 |
| sirsnīgs,,:) |
| mistik |
2007-01-25 21:27 |
| Sirsnīgs un izteiksmīgs! Manuprāt, ļoti labi! |
| t_Pauliine |
2007-01-25 21:58 |
| subjektīvi dzejolis ir patiess...:) |
| pidulis |
2007-01-25 22:54 |
Negribu kasīties, bet visvairāk es laikam piekrītu Neatliekamai raketei.Arī lieks
saldums ir inde. |
| lauvene4 |
2007-01-26 00:35 |
Visiem paldies!
Dzejolī pēc liela vilšanās rūgtuma uzrunāju cilvēku,kuram dievs bij
devis konkrētas,retas spējas,bet viņš tās nīcināja laukā,vārīdamies savā
indē,dogmās,aizspriedumos,kompleksos...Viņš nespēja noticēt patiesībai,viņu tā
neinteresēja...
|
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus,
lūdzu reģistrējies oHo.lv
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!