Atbalss

Es stiepju roku pagātnei,
kur gaišās atmiņas
sauc līdz,
kur lauku gaiss
pēc siena smaržo
un tikko izlaukts piens
uz mana vaiga,
notek gar manām lūpām
kā atmiņa tāla un maiga.

Tur pļavās ziedi
austiņas spicē -
sienāzīts vijoli spēlē,
un putni dziesmiņas dzied,
dzegūze gadus man vēlē,
un krāšņi saulīte riet.
Tur bērnības takas manas,
un salauztās šūpoles,
kur šūpojās mani sapņi
pie pūkainās papeles.