Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

nesaprašanā

Sirds – ta vientuli klejo...

Klejo un skumst!

Ta megina atrast ...

Tevi atrast...

Bet Tu esi zudis...

Pavisam ?

Ta nespēj to „pateikt”.....

Kaa ir.....

Ir vai nav?

Laikam nekaa....

Kaut kas jau vel aizķeries, bet ne uz ilgu ...

Tev? Vai Man ?

Abiem....

Laikam...

Bet kapec?

Nesapratam...

Abi....

Taas juutas...

Meginasim izprast?

Vai vienalga?

Mazums?

Neee....

Viena...

Viens...

VISS paliek kaa bij agraak...

Izņemams posms...

Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-01-23 21:51 
Ak, diess! (gribas iekomentēt......., a ne, vieta iztēlei)
 Burve77  2007-01-24 00:58 
Vai vai...VAIIIIIII:((((
 Burve77  2007-01-24 00:59 
Un datu bāzē arī nafffff...
 Plaanpraatinjsh  2007-01-24 09:29 
Pilnīgi anonīmu autoru nav ko komentēt. Ej bekot!
 Neatliekama_Rakete  2007-01-24 11:54 
Skarbs monologs morālo spēku pilnīgā izsīkuma brīdī. Tādā kontekstā šis dzejolis
kļūst vērtīgs. Un kā tādu to arī saskatu. Šodien man šis šķiet labākais sniegums.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?