trauksmes zvans

autors: ingvera [dzejoļi]

Es naktī trauksmes zvanus dzirdu
Nenāk mani glābt neviens
Visi miruši un
Visi brīvi

Naktī asinīs šalc zvans
Es ausi piekļauju pie akmens
Dun dziļi zemē
Apglabātais naids

Es naktī vērpju pavedienu jūru
Un aužu zemes segu
Nemiers posta
Posta nemiers darbu manu

Un atnāk rīts
Un atkal nav man
Dāvanas nevienam

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
t_Pauliine	2007-01-19 20:20
šis gan ir labs...
kollin	2007-01-19 20:32
šis arī labs...pārlasīju vairākas reizes un izjūtas tādas kā man darbā...:) paldies!!!:))
planeeta	2007-01-19 20:41
Es nesajūsminos, nē!
mistik	2007-01-19 20:46
Tev vajag relaksēties...!
forele	2007-01-19 22:12
Drausmīgi saspringts.
Plaanpraatinjsh	2007-01-20 09:09
Atkal viens ar bezmiegu mokās, jeb te kāds mēnessērdzīgo portāls vai. Gulēt vajag - neklausies ne aitu blēšanu ne fantazēt par asins šalcoņu no aitu kaujot. Kur tad tās dāvanas radīsies, ja nu ceptas aknas.
klusaisMiileetaajs	2007-01-20 10:16
Bulderjāņu tinktūra jāiegādājas.
ingvera	2007-01-20 16:31
:) :) :) paldies visiem!
anina	2007-01-20 17:02
Pa naktīm guli, tad jau nebūs jāmokās un būsi pati dāvana kādam!!!:))
GedertsPiebriedis	2007-01-20 17:15
Atvainojos, bet nevaru pavēstīt vienu nejauši noklausītu sarunu, kad kāda vecāmāte strostēja savu mazmeitu, lai tā naktī nekad neguļot atplēstām kājām.
elisaa	2007-01-20 21:35
Vispirms viens beigts, pēc - tam visi..nu moins..
angry_deamon	2007-01-20 22:24
interesanti vaardu slaikumi... man patiik! pat ljoti! ;) taa turpini!
Winged_sound	2007-01-21 11:53
Jā!Šitais man patīk!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!