bez nosaukuma

autors: ozolmiza [dzejoļi]

Vien mazu staru
Rokās tu man liec
Ar pērļu mirdzumu
Tas gaisā jaucās
Vien mazu laimi
Tas man rod
Kas satuvina mūsu prātus.

Tu tālumā
Un necik drīz
Šis pērļu mirdzums pazudīs
Tas acu skatiens
Kas bij mīlas pilns
Par melnu aku pārvērtīsies

Un nebūs spožās saules
Un rasas klātie ziedi
Nevienas balss
Kas mani reibinās
Tik viena es
Un mana sirdsapziņa
Ka laidu tevi
Nezināmajā!

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2007-01-18 23:17
Oj.
ajinire	2007-01-18 23:48
Domāts romantisks,bet nedzejisks.
lauvene4	2007-01-19 00:22
Bet ir jau jāļauj iet uz nezināmo.
Neatliekama_Rakete	2007-01-19 10:41
Klasiska tēma, nedrošs izpildījums, ierastās frāzes bikli tiek paustas. Sākumam piedodami, jo nekad nevar zināt kas iespējams no tā visa attīstās. 99% gadījumos nekas, bet vienā kaut kas. Drīzāk šīs rindas ir kā tāda lekcija par mākslas pasaules dzīves ciklu.
anina	2007-01-19 17:50
Gara darbu laist pasaulē nav joks!:))
mistik	2007-01-19 20:25
Jānovēl, lai nekas nepazūd tai nezināmā pasaulē!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!