Rievas

autors: Brivkalne [dzejoļi]

Sāpju rievas, mīļie, sejā nevelciet,
Kaut rūpestu nekad nav gana.
Jau tā nav dzīves taka gara,
Nepūlieties to vēl vairāk sarežģīt.

Ap jūsu acīm sīkas smaidu rievas riņķo
Kā jautro brīžu dīvains liecinieks,
Tām vairoties un ilgi kalnup iet,
Lai mūža novakarā dzīves sapnis salds!

Dusmās melna sapņa biedu baigu
Iekšā sevī pasērst nelaidiet,
Jau tā būs foto nedaudz pabojāts
Ar sīkām rūpītēm un sāpju rieviņām.

Sāpju rievas, mīļie, sejā nevelciet,
Kaut tās pašas uzprasās dzīves nestundā,
Sāpju rievas, mīļie, pataupiet
Tiem, kas citiem pāri darījuši ir.

16.01.96.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2007-01-17 19:49
Nda,maksla.:(
mazaa_burve	2007-01-17 21:19
Čto to pēc naftalīna nosmaržoja...
mistik	2007-01-17 22:00
It kā viss būtu dikti pareizi, bet kaut kas neklapē...
t_Pauliine	2007-01-18 10:14
dīvains...
lauvene4	2007-01-18 13:14
Tas ir pagājušā gadsimta...
ajinire	2007-01-18 15:24
bla bla
klusaisMiileetaajs	2007-01-18 17:17
Pagājušā gadsimtā cilvēki domāja savādāk nekā tagad.
sibemols1507	2007-01-18 17:48
Prieks, ka Tev tuvas šādas cilvēciskas tēmas, taču par L.Vāczemnieku, šķiet, neviens labāk nepateiks: Kā svētus rakstus grāmatā, Kur arī mani raksti klāt, Pa švīkai vien, pa svītriņai Es lasu tavu seju māt. Jo tur kopš manas dzimšanas, Kā mirklis svētlaimīgi īss Vēl divas gaišas svītriņas Starp lūpām nobēgušas trīs. Un rievas pieres pavēnī, Un grumbas, kas ap acīm stīdz, Tas viss ar manu roku, māt, Ir tavā sejā ierakstīts, Nekas tik dziļi rakstīts nav Un patiesi turklāt, Kā tas, ko esmu rakstījis Uz tava brūnā vaiga, māt!
anina	2007-01-18 19:32
Ja varētu tā viegli atšifrēt tās rūpju vai prieka rievas!?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!