elpa

tev ir cita garīgā substance
[esmu iecukurojusies kādā gaidu stabā
un ieflirtējusi savu matu cirtu smaidus medainās debesīs]
sāk līt
[nedaudz pornogrāfiski piebrieduši kļūst mūsu acu skati
man šķirstot avīzi nā[i]vīgā mierā
sāk kņudēt bruncīšu vīles], bet
garām gājēji lasa laiku un iztēlojas pavisam ko citu,
mīdami sejas peļķēm, kas
kļūst ar vien neķītrākas un atkailina bruģi lielajām mākoņu gubām, kas smagi un lēni to iegūst, grūtsirdīgi mīca to muguru ar saviem kaislē uzblīdušajiem vēderiem
galds aiz stikla siltuma klusēdams vēro garāmgājēju lietussargus, kas sapīkuši dursta viens otram sānus
[pirms stikla siltuma pats no sevis vēsajā ziemas gaisā lēni izkūst šokolādes lācītis]

-

tava elpa
manā sapnī
iekļuvusi
lēni
aptin arī citu nakšu sapņus

-

mūsu dzīves briedumi ir atšķirīgi
[tavs daudz piebriedušāks par manu
klusi iemurrā kādas man vēl nezināmas melodijas ausu ļipiņās un uz kakla, vēnas pulsā
vienā ritmā maigi sakļaujoties tavas sejas dzelkšņainajā tuvumā
elpa
krēsla kājas zem manis sāk atdzīvoties un pamirt]
nekas man netraucē
kost sulīgi sārtā, gatavā ābolā
nekas man netraucē izlikties
ka šai gaisā nekā nav
starp oglēs kaistošu cigarešu dūmiem un kafijas melno grauzdējumu nekā nav
[arī mani velnišķīgi degošie pirksti
kam līdzi ledus svilst -
bet
uz ietvēm jau apledojis un zeme zem tevis arī]

-

tava elpa
manā sapnī
iekļuvusi
lēni
aptin arī citu nakšu sapņus

-

pēkšņi mulsi pulsējoši un nevainīgi
acu skata klejojumi nolād visus pulksteņus un laikus
citas satikšanas
tavējā bij’ slaidas kājas un lielas brūnas acis

[manējā?
tik sapņi vien, tik sapņi vien
kas līdz ar citiem stikla atspulgiem ceļo telpā
un līdz ar citām gaitām pievienojas lietussargiem]


2007.g. janvāris