Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...kamēr tā pukst

Laužos pie Tevis,

Caur skumju miglu,

Kurā Tu smoc.

To šķeļu,

Lai atrastu ceļu,

Uz sirdi,

Kas miglā tai

Klusi,klusi,

Pēdējiem spēkiem,

Par mīlu ilgoto čukst.

To dzirdu un laužos,

Man jāpagūst,

Kamēr tā pukst.
Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2007-01-15 21:08 
šis ir interesants...
 forele  2007-01-15 21:12 
Uztaurē, lai zin, ka nāc.:)
 maska  2007-01-15 21:12 
Īpatnējs.....
 mistik  2007-01-15 21:22 
Sinjij tuman - pohozh na obman.. Nez kāpēc asociācijas ar šo dziesmu :)
 sarma7  2007-01-15 21:30 
skumīga skumju migla, tādai grūti tikt cauri...
 Plaanpraatinjsh  2007-01-16 09:17 
Vai tad šī tik veca,ka var notikt ļaunākais , meklē jaunāku un lauzies lēnāk.
 Menesnica  2007-01-16 10:25 
Paspēsi jau paspēsi....:)))
 Burve77  2007-01-16 11:02 
Ļoti patika, ļoti!
 Neatliekama_Rakete  2007-01-16 11:26 
Manī laikam izveidojusies imunitāte un šos dzejoļus es sāku uztvert kā ģeometriskas
figūras.
 Ezjule  2007-01-16 21:31 
skaists
 klusaisMiileetaajs  2007-01-17 08:20 
Nobrīnījos par Plānprātiņu. Parasti nesaprotamas situācijas viņš iztulko ar cūku
bērēm, bet šoreiz tomēr nē. :))
 ajinire  2007-01-17 15:31 
Es arī nesaprotu,kāpēc sirdij būtu jāpārstāj pukstēt,bet dzejolītis tik un tā dīvaini
uzrunā.:)
 anina  2007-01-18 20:29 
Galvenais izturēt skumjas...te ir vajadzīgs atbalsts, lauzies tik ātrāk palīgā!!!
Veiksmi!!!:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?