Lauž

autors: adias [dzejoļi]

Tavas sāpes man kaulos laužas
Un aužas, aužas, aužas
Ar stieplīšu pavedienu
Kā vienmer par ciešu.

Tavas domas vēsi tālās
Un pirmais sniegs uz plaukstas
Kūst un plūst karstām asarām līdzi
Uz bālās ādas.

Tavi sapņi ikdienai pāri
Un pielijušām ielām
Kā baltie gulbja spārni -
Reizēm tik tuvi, reizēm tik tāli.

Tavas sāpes man kaulos laužas
Un aužas, aužas, aužas
Smalki rūtotā rakstā
Kā nātres – tik asas!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
t_Pauliine	2007-01-14 19:23
a par sevi...?;)
Neatliekama_Rakete	2007-01-14 19:52
Te nu ir kā no noliktavas pārpalikumiem lāpīts dzejolis.
mistik	2007-01-14 21:21
Kāpēc tieši kaulos??
anina	2007-01-14 22:46
Tad remdē sāpes, lai pašam kauli veseli paliek!!!:))
adias	2007-01-15 00:07
a viss ir par mani, Paulīn! ;) Vai caur, ja ne par! :)
adias	2007-01-15 00:08
ir tāds teiciens - līdz kaulam!
adias	2007-01-15 00:12
Raketei! Es nezinu, vai Tu esi strādājusi noliktavā un zini, kas ir tās pārpalikumi, tāpēc to par komplimentu neuzskatīšu. Tikai teikšu, ka tas radās nezinu no kurienes un ļoti spontāni, tātad no pašām dzīlēm. Vai manas dvēseles dzīles ir noliktavas pārpalikumi, nezinu, Tev jau no malas labāk redzams! ;P
forele	2007-01-15 12:12
Laikam tik ļoti personisks, ka mani neuzrunāja nemaz.:)
klusaisMiileetaajs	2007-01-15 15:54
Kauli sāp uz laika maiņu. Izskatās, ka beidzot nāk virsū aukstums.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!