Bērnības alkas
Man gribas
pa jumtiņiem skraidīt,
ar jautrām čalām
balodīšus baidīt,
uzrāpties visaugstākajā kokā
un visai pasaulei smaidīt,
vēl mērīt peļķu dziļumu
es vēlos
un basās kājas slapināt,
vēl nepratīgi skriet
pa rudzu lauku,
un pilnā balsī smiet,
lai laiks
tik projām neaiziet...
| Viedokļi par dzejoli |
| planeeta |
2007-01-11 14:57 |
| Tie deminutīvi...! |
| Menesnica |
2007-01-11 15:19 |
| Nu gluži kā Karlsons:))) |
| Bils |
2007-01-11 15:32 |
| bet laiks ir nepielūdzams... |
| juutu_karnevaals |
2007-01-11 16:02 |
| Jauki!:) |
| ne_jau_taa |
2007-01-11 17:18 |
| Laiks reizém ir sabiedrotais,bet reizém ienaidnieks. |
| janska |
2007-01-11 17:43 |
sentimentals niekalbis, hihhh... Sīčiem topā: mamma, ninna, maķīnas&končas...mja, vēl
basketbols - čista saku! |
| pidulis |
2007-01-11 18:47 |
Neprātīgi kāpt kokos, skriet pa peļķēm un slapināt sev uz kājām - tas varbūt vēl pēc
draiskas Jaungada nakts. Tautā to sauc par baltajām pelītēm... |
| anina |
2007-01-11 20:39 |
Nekas jau netraucē to bērnu sevī saglabāt un štrunts, ka citi atceras baltas
pelītes!!! |
| kodax |
2007-01-11 20:40 |
Bērnībā biju nejauks skuķis, koki, māju jumti, peļķes... Viss tas bija un vēl mūžīgi
sasistie ceļgali...:))) |
| kodax |
2007-01-11 20:41 |
| Piduli, katram savi kritēriji dzīvē! |
| pidulis |
2007-01-11 21:30 |
Protams, kodax! Visiem tas ir bijis, un par to nevajag ne klusēt, ne kaunēties, jo
tās ir varbūt jaukākās bērnības atmiņas.Tikai varbūt labāk to izteikt prozā, kura nav
tik piekasīga pret stila kļūdām. |
| mistik |
2007-01-11 21:35 |
| Jā...šodien te visi grib būt bērna prātā...:) |
| Plaanpraatinjsh |
2007-01-12 08:57 |
Dari tā - kas Tev to liedz un paķer līdzi arī TS,jo viņš arī neatteiks piedalīties
dullībās. |
| kollin |
2007-01-12 17:32 |
| Nekad nesaki nekad!!!:) |
| kalpone |
2007-01-12 18:21 |
| Te ir dziļš traģisms apakšā - otrreiz bērnība neatnāks. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!