Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Piezīmes.
Wēja ātrums manām domām bija šai rītā par lēnu,
Jo aizejot kaut kur un esot par ēnu, Kāds teica, ka nu būšot daudz par traku, Aizskirenot prom jau jau pa sen iemītu gaismas taku. Un, ja sejas caur logu par miglainām sķiet, Tad newajag pēdējā naktī swina laimes ledus ūdenī liet, Bet gan ievilkt elpu un stāt Sārtām cūkām pārpilni lūztošus galdus ikdienā klāt. Skats no malas ir raidījums mirdzošā kastē, Bet es waru tikai ciešus mezglus siet sawā astē, Jo wisi ir iekšā un zeme ir lode, Malu naw, tāpēc esmu metāla skapī kode. Pieci toņi ir manai zeltītai brīvei, Jo wairāk saost naw laika dzīvei. Ja tā, tad brien pa pēdu saspiestu taku, Nopērc wēl saules brilles un jaunu jaku.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|