Terehovas pāreja.

Melns pūķis izvanda ceļu un tūkstotis šoferu sēž,
Kāds pietaisa biksēs, kāds grāvī un nejaukus jociņus plēš.
Par ceļu, par valdību mīļo, par muitas dienestu brašo,
Par kravām , par mājām, par seksu, par dzimteni varenplašo.
Iet stundas, nedēļu dienas un cerība sarūk un irst.
Vēl brēcieni, lamas te skan, tiek iedzerts un sūtīts kāds DDD.
Ak laimīgie ceļmalas ciemi, jūs redzat cik varens ir skats,
Jūs apbalvo diženas dienas, kad mēslos var vārtīties katrs.
Bet dienas nāca un gāja, tā pagāja nedēļas,
Te acis atvērās plašas : kur pazuda rindiņas ??
Kur šoferi jaukie, kur sūdi un pudeles sistās?
Tik xemnieki grāvmalas tīra, kā tādas pusbeigtas vistas.