Ziedot kad mīli

autors: fatals [dzejoļi]

Es mīlu tevi klusumā.
Jūtu tavu elpu tukšumā.
Tevis nav manos ziedos,
Bet es tevi redzu.
Tu esi tālu,
Man saule to saka.
Līst lietus,debesis raud.
Zeme plaisā apakš manām kājām.
Debess vairs nespēj raudāt,
Ziedi mirst.
Kalst pēdējā cerība.
Mana saule dodas tev līdz.
Ar vienu mazmazītiņu sauju
Mūsu gaišās mīlestības sēkliņu.
No manis viss aizgājis.
Iestājās mūžīga nakts.

Es mīlu tevi klusumā.
Jūtu tavu elpu tukšumā.
Ziedos,starp paradīzi un elli,
Gaidīšu tevi atkal aizejam.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sherilla	2007-01-11 00:19
...emociju skaistais izvirdums no sāpēm..ļoti..tiešām ļoti patika...laikam jau visvairāk patīk tie darbi, ar kuriem paralēles var vilkt ar savu emociju pasauli..
kollin	2007-01-11 06:46
Baigi labais!!!:))
mazliet_no_visa	2007-01-11 07:31
Sapju skaņa liela bet dzejolis baigi labs uzrakstīts no visiem aspektiem.... Man ļooooti patika.......
t_Pauliine	2007-01-11 08:49
ne vienmēr ir jāziedo... bet ne vienmēr var neziedot... :)
ne_jau_taa	2007-01-11 09:45
Tur,kur ir mīlestība,nedrīkst būt mūžīga nakts,jo tad ir beigas.Beigas visam...
juutu_karnevaals	2007-01-11 13:15
Piekrītu ne_jau_taa.Labs:))
jaukmeitinja	2007-01-11 17:47
jauki...:)
jaukmeitinja	2007-01-11 19:38
mjā...ja līst,tad kāpēc kalst?
mistik	2007-01-11 20:38
Jā...kaut kas starp paradīzi un elli! Man patika!
kodax	2007-01-11 21:07
Ļoti jauks!!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!