Vēja ērģeles

Pie mana loga
Klusa dziesma skan:
Piekusušais vējš
Ērģeles spēlē.

Melodija smeldzoša,
Reizēm smejoša
Kādu sirds stīgu
Aizķert steidz.

Šķiet, stāstu skumjāko
Atnesis vējš
Pār manu dzimto pakalnu
Joņodams spējš.

- Vai vējiņ, ceri tu,
Ka līdzi dziedāšu
Šo gaudulīgo romanci,
Vai ceri tu, ka aši kājas aušu
Un turp traukšu?

Grūti iznīcināt saknes,
Dziļi zemē sakņotas.
Grūti nocirst koku jaunu,
Citā zemē augošu.

-Vējiņ, tu labprāt draiskotos
Jauna koka lapotnē
Un citu dziesmu
Tur sacerētu.

Tikai dziesma jaunā
Neskanēs man.
Bet tas jau cits stāsts,
Par kuru ne man, ne vējam
Nav nojausmas.

Kādā klusā novakarā
Labprāt pasapņosim
Un vēja ērģeļu spēlē
Bez raizēm klausīsimies.