Zelta azote

autors: kodax [dzejoļi]

Ja gaišos mirkļus
noturēt spētu
un neizlaist tos
no saviem
trauslajiem pirkstiem,
ja sirdi manu
tie atkausētu,
es nevarētu šķirties
no tādiem mirkļiem,
azotē dziļi
noslēptu tos,
lai starp sāpēm
tie nemaldītos,
lai grūtajos brīžos
es iegrieztos tur,
kur azote
zelta diegiem šūta
un saules stari
man mīlu sūta,
kur mūžīgā
vasara valda
un dzīvot -
ir patiesa bauda...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
t_Pauliine	2007-01-07 19:09
padzīvosim bišku un tad jau [ko tur slēpt] katrs cer uz paradīzi...;)))
anina	2007-01-07 20:09
Tādu mirkļu dēļ ir vērts dzīvot un baudīt!!!
ne_jau_taa	2007-01-08 01:23
Kas ir teicis,ka laime tas ir pastāvīgs stāvoklis?Tad pie tās pierastu, un tā vairs nebūtu laime.Mirkļi...tos jāprot paturēt:)))
mistik	2007-01-08 22:57
Vai tiešām azote ir šūta zelta diegiem?? Varbūt baltiem??
MENDIJA	2007-01-09 04:16
ka ieraksts dienasgrāmatā :)
kollin	2007-01-09 07:42
es zinu, ka tev tāda azote ir...sargi to!:))
GertrudePiegrieze	2007-01-09 10:49
Es arī gribu zelta azoti:) Labs!Man patika!:)
ajinire	2007-01-10 09:56
Patika.:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!