Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lietus solo

Lietus meldiņu dungo
klusi, klusi,
vējiņš apstājies,
daba apmulsusi.

Kāda vientuļa balss,
asarās samirkusi,
klauvē pie mana loga
klusi, klusi...

Mana sirniņa
savādi skumst -
nogurusi,
piekususi.

Debesis izslēdz
savas spuldzes,
asaras tumst,
tikai sirsniņa
savādi skumst.


Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2007-01-04 09:21 
Vai Tu nedzīvo tuvu kapiem?
 Burve77  2007-01-04 10:23 
Melodisks dzejolis, tāds lietains, mazliet bēdīgs...man patika!
 Bils  2007-01-04 10:36 
jauks!patika.
 juutu_karnevaals  2007-01-04 10:56 
Skaists,izjusts!:)
 ne_jau_taa  2007-01-04 11:15 
Skumjais,lietainais janvāris...:)))
 Menesnica  2007-01-04 14:25 
lai līst, augs sēnes!
 Dzhastina  2007-01-04 17:40 
Blūza ritmi jaušami...
 kollin  2007-01-04 17:43 
Skumīgi jauks!:))
 ajinire  2007-01-04 21:50 
Ielaidi vismaz iekšā?
 mistik  2007-01-04 21:50 
Lietus blūzs?!
 kodax  2007-01-04 21:55 
(ajinire) Ja lietu ielaist savās mājās, tad jāmeklē glābšanas laiva!:)))
 ajinire  2007-01-04 22:11 
Un es domāju,ka romantisks klaidonis,kas beigās izrādās princis...:)
 kodax  2007-01-04 22:20 
Varētu tā būt ar, ja labi padomā! :)))
 anina  2007-01-05 08:58 
Sirsniņa ir apbēdināta, bet lietus nebūs ilgi!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?