dienas asarās un kaljana dūmos iedomātos

O, kaljana dūmu mutuļi,
garām aizsmaržo mums aizsmaržo,
O, salūta ugunis rozā un simts kosmiskie,
O, smiekli karamelizētie un saldētas asaras.
Siltā decembra dienā.
O, manas dienas, manas pēdējās dienas
Kā pelējums sierā.
Nē, ne Rokforas.
vienkārši-
Pērnu svētku pusēstā galdā,
Kur vietas rezervētas nav man.
Manas asaras, manas svētās asaras, kas
Par „atkritumiem”, par lieko pat birst.
Svētās, kam netici vairs.
Krustā sistās, piemirstās, aizmirstās,
Nīstās, bīstamās, neīstās.
Nāc, pieglaudies,
Lai rētās tev asaru sāļums tiek.
Tik īsts, tik īsts, tik sāpīgs,
ka noticēt liek.
No krusta ņem nost, liek augšāmcelties
Un ticēt. Arvien.