Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Aizved mani, mīļais....
aizved, mīļais, mani uz jūru
kad tā nemierā ārdās un šalc piedāvāšu tai dzīvi sūru sejā kad ietrieksies sāļā jūras šalts aizmirsīsies tad ikdiena, sāpes vientulības tiks līķauti noplēsti sāļām jūras asarām veldzētas slāpes ilgām pildītie kausi tiks saplēsti piepildīšu sevi ar spēku ar to, kuru jūra dala tik dāsni uzzīmēšu uz lūpām smaidu nevajag vārdu tie var būt šeit lieki aizved, mīļais, mani uz jūru kad tā rātna ar sauli smaida norīšu kaklā sprūdušo ilgu kamolu jūtot, ka laime tepat blakus gaida atausīs atmiņā daži tie mirkļi kad, mīļais, laimīgi bijām aizlidos nebūtībā atšķirtības kraukļi atcerēsimies kā bez saistībām mīlējām aizved, mīļais, mani uz jūru kāda starpība, tā trako vai smaida ar cerību ne skatienu drūmu sapratīsim, ka kaut ko nākotne gaida aizved, mīļais, mani uz jūru bez pagātnes, nākotnes domām piepildīsim sevi ar spēku ko jūra tik dāsni dāvā aizved mani, mīļais, uz jūru…
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|