Par visu no visa...

Par kalniem un akmeņiem kaltiem,
Par debesīm un to varavīksnēm,
Par tauriņiem iz zudušās paradīzes.
Par visu no visa...
No aizmirstas pasaules.

Šī nav dzeja,ne proza,
Nedaudz mana viedokļa izpausmes.
Ja nu fantāzija mazliet
Pāršāvusi pār strīpu.

Es no tumsas esmu nācis,
Pieredze ar gaismu - nulle.
Akls esmu.
Mana izkropļotā seja,
Nav no svara,
Kamēr sitas mana sirds.

Es runāšu.Es stāstīšu.
Vienreiz uzklausiet sirmgalvi veco.
Par visu no visa...
No aizmirstas pasaules.

Es dzirdu,muša spindzēdama logā traucas.
Vēlētos tai palīdzēt tikt laukā.
Vai varbūt paņemt mušpletni,un...
Jā,vēlmes cilvēciskas,ļoti dažādas.
Es atbrīvotu,cits nosistu,
Japānā kāds apēstu.
Bet es...?
Neko!
Akls esmu.

Mana mazmeitiņa,nu jau sieviete,
Kad bija bērna vecumā,
Daudz stāstīja man par dabu;
Par lieliem un maziem kalniem,
Sniega maigajām pārslām,
Tik ļoti trauslām,trauslām,
Kā tauriņa spārni,
Kas bēdzis no elles,
Paradīzē apmaldījies.
Par vēja mūžīgajām rotaļām,
Zvaigžņotām naktīm,
Lietus lāsēm...
Tik daudz!

Viss neredzams,
Tumšs priekš manis.

Kad vētra un lietus,
Lūdzu izvest mani ārā,
Un es sēžu invalīdratos,raudu,
Pat nenojaušot,ka manas asaras un lietus,
Ir līdzīgas,kā divas ūdens lāses.
Es taustu savu seju,
Es glaužu savus matus.
Tie nemaz neliekas slapji,
Pat ne mitri drusku.
Mana seja,šķiet,mainījusi formu,
Tik samtaini maiga āda,
Šķiet gluda,bez grumbām.
Bez kroplībām un vecuma pazīmēm.

Neskan ne dzejā,ne prozā,
Neesmu dzejnieks.
Nekad neesmu gribējis būt!
Ja nu mazliet par redzīgu kļūt.
Ko gan es zinu par pasauli šo?
Cik daudzkrāsaina tā ir,
Vai runas par ziliem padebešiem,
Okeāna blāzmām ir tiesa?
Ja drīkstu,jautājumu netrūkst.
Viens visu laiku mani moka:
Kā es izskatos...
Es zinu,atbilde man rokās.
Man ir divas kājas,
Paralizētas,ratiņos guļ.
Divas rokas,pirksti un nagi.
Vēl mana galva,mati un āda,
Un sirmgalvja grumbainā seja,
Kas neprasa komentārus.
To visu es zinu no galvas,
Kā robots,programmēta mašīna.

Zāle,koku lapas zaļās,
Nāk rudens,dzeltenas lapas nobirst.
Kāds savāc un sadedzina.
Debesis zilas,saule ir apaļa.
Ziemā ir auksts un tā tālāk...

Manī nav laika izjūtas,
Emociju,kaisles,spriedzes.
Manī nav personas.
Esmu mākslīgi radīts,
Perfekts mākslinieka darbs.