HHH

autors: harison [dzejoļi]

Nakts saraujas visuma priekšā
Kāds nozadzis pasaulei miegu..
Šonakt debesis skūpsta zemi
Ar baltu un pūkainu sniegu...

Es vēlos vien palūgt rītam
Šo balto klusumu nesamīt...
Es vēlos lūgt
Pierimt
Un saskatīt..

Jo kaut kur šai baltajā sapnī
Miljoniem iedegtu svecīšu mirdz...
Un ikvienā no tām
Mīt tava baltā un trauslā
Sievietes sirds...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2006-12-21 20:23
Nu,šitais man patīk!:))) "...baltā un trauslā Sievietes sirds..."-hehe
Paracelzs	2006-12-21 20:53
Labais!:)
mistik	2006-12-21 21:39
Ļoti patika! Pierimt un saskatīt...skaisti!
lauvene4	2006-12-21 22:19
Romantiski !!!
juutu_karnevaals	2006-12-21 22:39
Burvīgi!:)
leduszivs	2006-12-21 23:09
žēl, ka tikai sapnis - tā gribas baltu un pūkainu sniegu.. Jauks dzejolis!
Burve77	2006-12-21 23:50
Sen neko tik skaistu nebiju lasījusi...brīnumaina noskaņa pēc šī dzejoļa kļuva...paldies Tev par tik jaukām rindām!
kollin	2006-12-22 06:26
Super!!!:))))
klusaisMiileetaajs	2006-12-22 07:40
Uzdzejo arī par vīriešu cieto čuguna sirdīm! :))
forele	2006-12-22 09:30
Patika viss, tikai par to sirdi miljons svecītēs īsti nesapratu.:)
GedertsPiebriedis	2006-12-22 10:32
Autors savā darbā atceras savu brutālo tēviņa dabu, kā dēļ ne viena vien meitene sirdī jūt nesadzijušu rētu.
lily33	2006-12-22 15:44
Balts,maigs un loti romantisks,jebkuras sievietes sapnis.....
mazaa_burve	2006-12-22 17:00
Uzrunāja.... un kā vēl! :)
Neatliekama_Rakete	2006-12-23 00:46
Kārtējais uzrunājošais mēsls.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!