******

autors: exijss [dzejoļi]

es satiku vēju un tam jautāju,
kur skriesi tu,kur pūtīsi?
es satiku zvaigzni un tai jautāju,
kam spīdi tu,kam rokās kritīsi?

vējš bez atbildes iepūta kokos,
es pamests un vientuļš jutos,
zvaigzne pie kājām man krita
tur guloša arī tā dzisa.

bez vēja,bez krītosas zvaigznes,
ar tumsu un vientuļu ēnu,
caur klusuma biezokņiem laužos
tālāk,vientuļjo ceļu eju

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
forele	2006-12-20 10:13
Ja sprosil u jaseņa.
klusaisMiileetaajs	2006-12-20 10:14
Vējš laikam bija pārdzēries, ka nevarēja parunāt... :))(iepūta kokos)
Burve77	2006-12-20 11:03
Forelei piekrītu...dikti jau ar to asociējās.
planeeta	2006-12-20 11:23
Avot,bez domas dzejolis.Varat nošaut mani!
GedertsPiebriedis	2006-12-20 11:53
Autors savā darbā atklāj lasītājam to, ko pat savai mātei dažreiz gribas noslēpt.
doremii	2006-12-20 14:37
Gribētu paturēt rokā krītošu zvaigzni..gribas mierināt lirisko varoni- nu nav dzirdēts,ka kādam rokā būtu iekritusi zvaigzne.. Labi, ka tā zvaigzne neuzkrita uz galvas...
Bekars	2006-12-20 15:49
Labs,patika!:)
Burve77	2006-12-20 16:11
zvaigzne pie kājām man krita, palika guļot turpat, kur citas... Šis tas labs, šis tas ne tik labs... Bēdīgs dzejolītis...
leduszivs	2006-12-20 17:33
Nekas, gan jau beigās būs gaisma!
mistik	2006-12-20 22:03
Labi, ja cilvēkam pietiek ar vēju, kas iepūš kokos, un zvaigzni,kura aizkrīt garām...
ajinire	2006-12-21 11:36
"iepūta kokos" :DDD

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!