Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
"Operas spoks" iespaidā tapušas rindas..
līkločiem staigājot, pa pazemes velvēm,
kur krēsla vienmēr, arī mūzika klusa, sadzirdēt var pat vissmalkāko čukstu, arī briesmonim sāp.. viņš ilgojas, lai pie viņa Tu atnākusi, enģeli tīrais, ar dzidro balsi, ar maigām rokām pieskaries viņa raupjai miesai. un bailēs nedrebi,bet ar skatienu savu, ved viņu sev līdz, piekļāvusi. arī viņam ir sirds..un dvēsele maiga, mīlestības un tīru jūtu izslāpusi. tā ieslēgta dziļi, neglītā čaulā mīlestība jau neprasa,kur viņai dzimt..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|