klusās dienas

klusi, klusi aizslīd dienas
un visas vētras, ko dzīve ceļ
tālāk pār glāzes malu neaiztek
tikai līdz nākamam cēlienam slikti spēlētā izrādē

klusi, klusi uz pirkstgaliem
stundas un sekundes skrien
bez sala, bez vēja, cerības
sniega villainē šogad ietīties

tik klusi koku kailie zari
kā bez dzīvības, dvēseles savas
manī skumjām acīm raugās
mēmā lūgumā – pasargā

vakarnakt mākoņu aizsegā
zvaigzne klusi noasiņoja
neviens i neredzēja
tik šorīt sārtas švīkas debesīs
saulei lecot pasauli iekrāsoja
košāk par varavīksni

klusi, klusi aizslīd dienas
domas lēnām ceļos ved
kurus sen nav redzējušas kājas
kurus aizmirsusi sirds