Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
7.12.2006
par tiem, kuri atnāk un neaiziet.
dzdz [dzejs] iemetu garskriedams garaam Kn.Sk. es pelnus un ēnas ganu tā ir mana taisnīgā daļa bet iela aiz man loga tik ārprātīga un zaļa # un tas dullais zvanītājs pusnaktī tas ir tikai vējš tas ir tikai vējš un tas dobjais iesitiens pakrūtī tas ir tikai vējš tas ir tikai vējš un tā asins kura dun kā zem āmura tas ir tikai vējš tas ir tikai vējš un tas rūgtais kamoliņš dziļi gāmurā tas ir tikai vējš tas ir tikai vējš un tas punkts kas pielikts steigā vēstulei tas ir tikai vējš tas ir tikai vējš un tas klusums kam kā purvam pāri ej tas ir tikai vējš tas ir tikai vējš un tas rokas trulums un tā nenoderība tas ir tikai vējš tas ir tikai vējš un tā neskaidrā uz nākamību cerība tas ir tikai vējš tas ir tikai vējš # nāc pie manis nāc tuvāk nāc pavisam cieši klāt es taču esmu tēviņš un nevaru nedziedāt un pūlas mana rīkle kā nu tā māk un prot tevi uz visu mūžu ar dziesmu izgreznot [eu]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|