Viņi ir tur, kur krīt sniegs

Ik katru reizi,

Kad tevi sauc,

Kaut kas nepazīstams, svešs,

Tad padomā,

Vai tas nav

Ziemeļzemes mežs.



Ar aukstiem vējiem-

Silda sirdi.

Ar sniegu sejā-

Un tu sāc dzirdēt.

Ar krusu ausīs-

Griež, kamēr klausīs.



Tomēr tie nav

Pēdējie spēki,

Kas spējam saucienam

Pretoties liek.

Jo asins ir bieza,

Kad laukā tā tiek -

Stāties pret miesu

Gars bieži mums liek.



...un brīdī tajā,

Kad Ziemeļzemi

Klās sārtainais sniegs -

Ik mirkli uz priekšu

Visus asins mūs trieks.