[]

Ir drēgns rudens vakars.
Veros sveces liesmā,
Kas nerimdama cīnās ar vēju,
Kas no atvērtā loga pūsdams,
Traucē svecītes dzīvi.

Mana dzīve līdzinās svecei -
Es cīnos ar pasauli.
Dažkārt tā laba,
Bet ļaunums nerimst.

Pēc mirkļa mani pārņem vēsums.
Es dodos uz loga pusi,
Kur tālumā kaimiņu suņu rejas
Un traucošo auto izdvestas skaņas.

Tik vienu mirkli sniedz man,
Ļauj man Tevi cieši skaut
Un tik daudzko teikt.

Sniedz man šo mirkli.
Tikai vienu vienīgo,
Lai tas kļūtu par mūžibu
Kurā kopā mums būt..