Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es gribu


es gribu saplēst savu mīlu gabalos sīkos
es gribu salauzt savu neprātību

es gribu kā akmens nokrist Tavā ceļā,
kam pāri nevar pārkāpt, aizgrūst prom

es gribu sadegt tuksneša saulē kopā ar Tevi
un tad kā pelnu kaudze pazust zemes melnumā
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-21 15:39 
:)) Doma laba. Man īpaši patika tas akmens manā ceļā! Tas tiešām izklausījās
nenovēršami, bet katrā ziņā neprātīgi (ko tu savukārt pirmajā pantiņā gribēji
salauzt). Bet tā jau ir, gribas neprātību salauzt, bet sanāk vēl neprātīgāk beigās!
;)
 vengeance  2004-06-27 17:39 
ES ARII GRIBU... :))) Feins dzejoliitis...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?