REIZĒM ŠĶIET...

Reizēm šķiet, ka esi lieks,

Kā no Marsa nolaidies spiegs.

Reizēm šķiet, ka esi lieks,

Kā tas tālu skapī nogrūstais nieks.

Reizēm šķiet, ka esi lieks,

Tāpat kā sētsvidū mirdzošais sniegs.

Reizēm šķiet, ka esi lieks,

Kā saule un vakarā - saulesriets.

Bet kāda tam nozīme,

Vai esi kā no Marsa ieradies spiegs,

Kurš apkārtējiem ir tikai nevēlams svešinieks,

Nav nozīmes vai esi mirdzošais sniegs,

Kuru sētā pamet, kad bērniem beidzot uznāk miegs,

Vai arī esi skapī dusošais nieks,

Par kuru nevienam vairs nav prieks,

Nav nozīmes tam, ka tevi pametis tavs dzīvesprieks,

Un tevi var aizkaitināt pat mazākais nieks,

Ir brīži, kad vienkārši jūties lieks...