Paldies
Labrīt!
Un saldu miedziņu, mīļā,
Pati sev saku.
Vienas personas teātris
Tukšā skatītāju zālē.
Paklanos zemu
Ar dziļu cieņu –
paldies, ka jūs neesat
kad esmu viena
ar jūtīgumu
savu.
| Viedokļi par dzejoli |
| kollin |
2006-11-30 10:39 |
Labrīt!:)))
Labs!:) |
| klusaisMiileetaajs |
2006-11-30 11:01 |
| Teātrī aizsnaudies, vai? :)) |
| koTute |
2006-11-30 11:21 |
| murgojiens :)) |
| GedertsPiebriedis |
2006-11-30 11:40 |
Vientulības radītās sāpes arī man ir pazīstamas, bet šis darbs manī atklāja jaunu
skatu punktu un liek domāt, ka mēs tiešām esam tikai aktieri šajā pasaulē, kā pirms
vairākiem gadsimtiem konstatēja diženais Šekspīrs. |
| tavssargs |
2006-11-30 12:04 |
| Kur tad palika pārējie? Vai tika izziņota trauksme? |
| planeeta |
2006-11-30 13:28 |
| Skumji un vientuļi. |
| Neatliekama_Rakete |
2006-11-30 13:31 |
| Tā kā kaut kas par maz tā kā par daudz. Skaidrs ir tas, ka man nepārāk aizķer. |
| forele |
2006-11-30 14:59 |
| Piekrītu Gedertam tiktāl, ka interesants skatupunkts.:)) |
| Paracelzs |
2006-11-30 16:57 |
| Ilgstoši esot vienatnē ,saasinās uztveres spējas .:))) |
| mistik |
2006-11-30 23:15 |
| Arī viena aktiera teātris ir teātris (resp. - māksla)... |
| sherilla |
2006-12-01 00:24 |
| ...smaids caur asarām..:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!