Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
27112006/574
te riit ievietosju Kn.Sk. dzejoliisjus..
KNUTS SKUJENIEKS lietus ir pilns ar skumjām tās ir bez garšas un krāsas tās ir tik stipras kā iekāre un kā nāve tās ir tik garas kā visgarākā atbalss lūdzu ļauj man tevi ņemt līdz šajā lietū # kamēr vēl dreb mana roka kamēr dreb rokas ēna paliec joprojām paliec mulstoša karsta un lēna kamēr vēl esmu pie prāta paliec tu manā prātā paliec joprojām paliec balta un pasargāta # kas mūžam nenotiks kas sen jau bijis nu krīt uz krūtīm itin itin viss viens nomaldījies vārds ir uzvandījis virs sniega laimi kvēpus asinis un mūsu saknes atraktas pa vējam un mūsu stiprums simtiem reižu pērts ne tu ne es mēs izbēgt nevarējām no brūces kuras dēļ ir dzīvot vērts diena galaa tie kas suuta 10-100 textus viendienaa - palasiet noteikumus [pat tad ja kaut 4 no tiem buus labi - lasiisju 3.. un ja labais texts buus p.p. 5. - tas palix nelasiits un neapstiprinaats..] dzdz [eu]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|