Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Nekas...

Atskan tikai klusums,
Un kāds lēnīgs siltums mani skauj-
Tās tavas lūpas tik neparasti klusas.

Spulgo divas dzirkstis,
Un kāds klusi, mani guļam, vēro-
Tās tavas acis tik neparasti spožas.

Noslīd viegls glāsts,
Un patīkamas trīsas pār mani slīd
Tās tavas rokas tik neparasti maigas

Tagad tikai tukšums!
Un mana sirds - skumji trīs,
Nu viss tik neparasti kluss.

Nekas,
nekas ir tukšs.
Viedokļi par dzejoli
 kollin  2006-11-27 08:17 
Klusums arī ir kaut kas...:))
 klusaisMiileetaajs  2006-11-27 09:35 
Klusam mīlētājam klusas lūpas! Kas tur par brīnumu? :)))
 dalaila16  2006-11-27 10:04 
Klusums reizē vilinošs un biedējošs......Dzejolis labs man tiešām
patika.........:)))))))))
 GedertsPiebriedis  2006-11-27 11:30 
Tukšums un klusums ir tikai šķietamība, bet dzejniece zemapziņā to parabolizē, kas
lasītājam liek ausīties. Kā saka - klusums pirms vētras.
 Semika  2006-11-27 12:00 
paldies:)
 tavssargs  2006-11-27 12:41 
Klusums pēc kaujas.
 leduszivs  2006-11-27 14:29 
Neuztraucies,pēc klusuma (īpaši liela) vienmēr atkal nāk vētra!
 Neatliekama_Rakete  2006-11-27 20:03 
Nu nav jau tāds kas mani ļoti saviļņotu, bet zināmos apstākļos to varētu pietiekoši
efektīvi pasniegt.
 mistik  2006-11-27 21:26 
Jā...klusumi mēdz būt dažādi... Man patika!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?