Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Tā mani drīksti saukt...
ar vienaldzīgiem pirkstiem
mani nogurums tik alkatīgi skauj izsīkums kā smiltīs tuksnesī ļimstot ne piles veldzes ne lāses mīlestības vairs sirdskambarus neaizniedz debesu logos spoguļojas izdegušais acu skats tik tukši bezdibeņi sastop tavas ilgas pēc maiguma ne vairs ko dot ne ņemt es esmu veselums vientulība tā mani drīksti vārdā saukt
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|