Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
23112006/571
protams atkal Kn. [Skujeniex]
tev paliek viss ko nevar pasacīt kas nomirst roku līnijās un šūnās tev izmests akmens kas uz zemi krīt bez trokšņa muļķības un pasaulības dūnās tev rūgtums melns kas plecus lejup sver un neziņas un šaubu ziema gara un āra bērzs kas deg no pavasara tev paliek viss nekas tev nepieder * * * to brūno ķirzaku kas saulē sildās sauc cerība tā rokās nedodas un nepiepildās * * * un atkal atkal zvaigzne mirdz nāk grieze olas dēt kad akmens novēlies no sirds uz tā var pasēdēt * * * kad pazūd alkanums un pazūd sāts kad rokas saskaras un aiziet projām un acu skatiens lēns un izmazgāts un deniņos dzird laiku nosirmojam nav manos spēkos vējus savienot zem plaukstas tavu vientulību slāpēt es nevaru neko ne lūgt ne dot es varu tikai tavā vietā sāpēt atkal dzdz [eu]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|