Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atmiņas jeb te pienāca Kretinadze.

es pieskāros tev...tu miri
ne fiziski, nē...kā mirst vienatnē
kad palicis tu esi
kad katrs pieskāriens
vēl norāda tavu esību
kad parunāt ar kādu tā vienkārši gribas
kad palikušas vairs tikai atmiņas, zibot
tās lentē kā filmā garām tik skrien
bet tavu pieskārienu jūtu arvien...

te pienāca Kretinadze un teica:
"...Laiks uz procedūrām..."
Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2006-11-23 20:48 
njaaa...
[man atkal pazuda vārdu krājums...]
 Neatliekama_Rakete  2006-11-23 22:05 
Duālas sajūtas. Vispār jau patika, bet tās beigas. Varbūt tomēr navajdzēja? Nu
nezinu, man jau nav pretenziju, ka tādas tās ir, bet tad man atliek tikai paraustīt
plecus.
 ajinire  2006-11-24 14:03 
jocīgs...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?