rīta nieciņi

autors: pooh [dzejoļi]

kad mēness,
apmierinot rīta miglu,
riet.
kad tramvajs,
savā stelinģī vēl stāvot
nezin,
kuru sliežu ceļu iet...

kāds jociņš attapīgs,
kaut arī ļoti steidzas,
tiek līdz mazai vietiņai,
kur viss labi beidzas...

kad saule lecot,
piesmej bērzos vārnas,
mākoņvārtus verot ciet.
kad dažs vēl domā,
kuru kurpju auklu
pirmo jāsien šorīt ciet....

kāds jociņš attapīgs,
kaut viss ar labi beidzās,
ir jau atkal piecēlies
un turp atkal steidzas...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Runcs	2006-11-22 11:10
:) kaut kas te ir... :)
dubulite	2006-11-22 11:19
Tā jokojot mēs pa dzīvi skrienam vien...
Pozy	2006-11-22 11:29
Patika!!! Tādu klusu, mierīgu, siltu un dīvainu ainu uzbur.
planeeta	2006-11-22 11:49
Sen neesmu no agra rīta bijusi ārā,te nu tas ir.:))))
anina	2006-11-22 12:14
Paldies, jau ieradās tas mazais, jociņs!!!:)))
Neatliekama_Rakete	2006-11-22 13:01
Atkal kaut kas tāds grabināts kopā - no dinozauru vecuma cienīgs ar bērnišķīgo. Tāda sajūta, ka makulatūrā nodotās grāmatas izmirkušas trumulī un tad rotors tās sāk maisīt un kāda pļecka izkrīt uz kurpes tehnologam.
pooh	2006-11-22 13:32
Tā arī domāts, - iekšā un ārā, te un tur. Tieši tā,- makulatūrā nodotas grāmats izmirkušas trumulī un šķirsta dzīves lapas ;)
Neatliekama_Rakete	2006-11-22 13:35
Domāts jau ir, bet krāsu nav, jo mans komentārs tādā ziņā ir krāsas. Es tā nekad nerakstītu.
pooh	2006-11-22 13:40
protams, tā rakstu es ;) Un dzejolis šoreiz tiešām domāts melnbaltos toņos ;)
mistik	2006-11-22 20:53
Jauks jociņš! Man patika!
kollin	2006-11-23 07:12
....labais!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!