Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Pārdomas
Šonakt es konstatēju,
Ka īsti vairs neprotu Rakstīt dzeju. Laikam par daudz Vienubrīd asaras lēju Un daļa dzejas Ar tām palēnām Iztecēja. Tagad galvu es grozu, Vērojot papīra lapu - Laikam jāsāk Rakstīt man prozu. Kaut ko asu, Par nažiem un ubagu basu, Naktstauriņiem un rasu... Vai to mana dvēsele prasa? Oficiant, lūdzu, vēl tēju, Pirmā krūze jau tukša... Ak, jā, aizmirsu pateikt - Arī vienu pīrādziņu ar speķi! Es nerakstīšu neko, Vien zīmēšu rozi Un došu tev pasmaržot! Vai tad to uzrakstīt var, Kā manu dvēseli tavējā skar? © Inta Liepiņa
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|