Tārpiņa dziesmiņa

Vai saskati mākonim zelta malu
Kad taisies padarīt sev galu ?
Vai saki saulei laburītu,
Kad mosties netaisies citu rītu?
Melns mākonis debešos zibeņus šķeļ,
No kalniem uz sirdi klintsbluķus veļ.
Es - tārpiņš sīks un sarucis,
No ceļa tiem neesmu pamucis.
Ķer zibeņu šautra man dvēseli
Un virsū uztriec klintsbluķi!
Par ko , par ko ?
Es esmu tik sīks.
Tik maziņš un gluži nesvarīgs!
Tiem citiem kāds pelnus uz galviņām kaisa
Man jākrīt gar zemi no klintsbluķa baisa.
Es negribu negribu sajust to
Uz sirds sev bluķi vissmagāko.
Nu lūdzu, nāc manim palīgā!
No pasaules likstām pasargā !!