Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vakardiena.

Pakavējos vakardienā un iegrimstu
atmiņu sūnās
apkārt dūc bites un smilgas,
kā stari tiecas pret sauli,
šalko mežs bet es domāju
par vakardienu.
vakar es neko tādu neredzēju
vai manas acis bija aizbirušas
ar ezera smiltīm?
vakar viss bija tukšs un pelēks
nevienam nevajadzīgs,
izdauzīts kiosks stāv miris
es esmu smaržīgs zieds
šodien.
Viedokļi par dzejoli
 kollin  2006-11-18 05:38 
interesants...man patika!:)
 Runcs  2006-11-18 06:21 
skaisti
 dalaila16  2006-11-18 07:48 
Jā atmiņas uzjundīja par vasaru.... Tiešām skaisti....
 forele  2006-11-18 09:07 
Man patīk, kā Tu glezno, pirts.:)
 planeeta  2006-11-18 11:06 
Njā,jaunība!Ko tik nesarakstīs!:))))
 nerrs  2006-11-18 13:38 
Tiešām labais!:)))
 pirts  2006-11-18 14:39 
Paldies!:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?