Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
17112006/566
atkal Knuts Sk.
kā sarūkoša krasta mala no manis attālinās viss un paliek tikai sāls un ūdens un vienas pašas debesis ir brīvība ir vientulība ir zilais nemirstības zieds bet tikai balss pret sevi pašu kā aplaupīta kaija kliedz un mans trubadūr jums jāiet pirms rīta gaisma svīst pirms jūs neviens pa ceļam vēl vaigā nepazīst man jāklāj jauna gulta lai tīrs un spožs ir viss kad pilī dziedās taure un laukā cīrulis aoi! ai kundze mana kundze ai! ir ceļš tik tāls un grūts kad saule lec man šķiet ka tā ir jūsu rožu krūts uz liepas saknēm atpūsties man skumstošam un vājam bet sapņoju joprojām ai! ka guļu jums pie kājām aoi! mans draugs mans uzticamais ar ledus smaidu tīšu jums rīt starp galminiekiem tik galvu palocīšu tā lai pat debess valdnieks to nesadzird kā man ar karstu saldu sāpi vēl jūsu dziesma skan aoi! ahoi - lai jaukas dienas bezdarbiibaa :)) [eu]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|