Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
16112006/565
Kn.Skujeniex
maza zālīte šūpo vālīti un tas ir labrīt* es saraujos no kāda skata un aizbēgt nevaru nekur tas ir kā rāma kniepadata kas tauriņu pie lapas dur ardievu mana stingrā griba ardievu plivinājums jauks ardievu gaišā brīvestība un lekni zaļais kāpostlauks bet savādāk nav ne par matu tam tur kurš mani medīt ies viņš ar to pašu kniepadatu tāpat pie lapas piedursies krīt jasmīnu ziedi vējā pa vienai lapiņai krīt šo vasaru sirdī un sejā par dzejoli ierakstīt to cilvēki ziemu lasīs pēc gada pēc desmit vai simt to lasīs un nepaprasīs kur bija šim dzejolim dzimt jo ne tikai smadzenēs manās most vasaras drebējums īss kopš pasaules radīšanas tas pats jau ir dzīvojis *par sjito dzejoliiti [vecaaka viira riita erekcija] man bija kaada garskriedama garjaam saruna ar Knutu uz ielas pie kanaala tiltinja pie Bastejaklna [8. pasaules briinums] - par jaunu pielietojamaas dzejas formaatu - SMS garjumu :)) - skat. dz. kraajumu - es esmu Alexandrs :)) ddm [dzdz] [eu] visu cienju, esmu tik pacilaata, ka te ir tik daudz Knuta! :) [sp]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|